Nosapņoju ko pavisam jocīgu.
Ka es no jauna iestājos 10. klasē (jau pēc unīša) , bet mācījos tikai matemātikas fakultatīvā. Un pārējos priekšmetus it kā apmeklēt nevajadzēja, jo biju tos jau nokārtojis, kad mācījos pirmo reizi. Sēdējām mēs ar desmitklasniekiem uzņemšanas ballē, bet aiz loga atskanēja tādi nelieli sprādzieni. Es mēģināju direktoram paskaidrot, ka tā ir artilērija. Es dzēru baltvīnu, viņi - konjaku. Vēl viens nez kāpēc gribēja, lai es viņam pastāstu vairāk par to, kas ir Tjūringa mašīna. Tā ir tāda ārkārtīgi svarīga matemātikas un programmēšanas koncepcija, ja nu kāds nezina.
Bet otrajā daļā pazīstamais dizainers Artēmijs Ļebedevs pasūtīja man un dažiem maniem draugiem izmainīt dizainu televizora tumbai. Turklāt ne jau fotošopā vai kur viņi tur tos zīmē, bet tieši uz fiziska nesēja. Tas ir, mums vajadzēja apstrādāt jau esošu tumbu. Atceros tikai, ka ar pašu tumbu mēs visu vajadzīgo izdarījām, atlika noapaļot stūrus. Bet televizoru pabeigt nepaspējām. Tāpēc "Sony" vietā uz tumbas pagaidām uzlikām "Horizontu", tieši tādu pašu, kāds kādreiz bija maniem vecvecākiem.
Sapnis
2006-06-25